Klīnika Piramīda - Kā izsargāties no grūtniecības zīdīšanas laikā | Ginekologi Rīgā | Grūtniecība | Analīzes | Veselības pārbaude

Kā izsargāties no grūtniecības zīdīšanas laikā

Konsultē Dr. Māra Zumente, ginekoloģe, klīnika Piramīda.

Pastāv uzskats, ka pilna apjoma zīdīšana ir droša aizsardzība, lai neiestātos jauna grūtniecība. Sevišķi iecienīts šis izsargāšanās veids ir māmiņām, kuras atbalsta dabisku kontracepciju. Taču, cik lielā mērā uz krūts barošanu kā izsargāšanās metodi var paļauties un cik tā ir efektīga? Kādi citi kontracepcijas veidi pieļaujami barojošai māmiņai un no kuriem būtu jāatsakās, lai nekaitētu mazulim?

Uz krūts barošanu nevar paļauties

„Zīdīšana pilnībā neaizsargā sievieti no iespējas apaugļoties. Mana pieredze rāda, ka tā ir visai nedroša izsargāšanās metode. Par piemēru varu minēt pacienti, kurai nesen piedzima dvīnītes. Tieši tā viņai iestājusies atkārtota grūtniecība. Trešais mazulis apzinīgi barots ar krūti (jeb medicīniski to sauc par pilna apjoma zīdīšanu, kad ievēro striktu bērna ēdināšanas režīmu), bet māmiņa neplānoti palika stāvoklī. Un nu ģimenē aug jau pieci bērni! Šis nav vienīgais gadījums, kad tā noticis,” stāsta Dr. Zumente.

Tādējādi var diezgan pārliecinoši uzskatīt, ka zīdīšana nepasargā jauno māmiņu no iespējas apaugļoties atkal. Ja nav menstruāciju, sievietei nav nekāda atskaites punkta. Savukārt, ja menstruācijas ir atsākušās, tas ir rādītājs, ka aptuveni pirms divām nedēļām sievietei bijusi iespēja palikt stāvoklī, jo bijusi ovulācija. Kad māmiņa bērnu baro ar krūts pienu, hormoni vairāk strādā uz piena ražošanu, vairāk izstrādājās prolaktīns. Tas ir galvenais hormons, kas ražo pienu, līdz ar to organismam var nepietikt enerģijas ražot tos hormonus, kas izstrādā ovulāciju. Taču nekad īsti nevar pateikt, kurā brīdī organisms saņemas un piestrādā arī uz ovulācijas pusi. Varbūt mazulis sācis mazāk izdzert pienu no krūts, vai arī māmiņa ir vairāk atpūtusies, jo kāds iesaistījies bērna kopšanas režīmā, un var gadīties, ka viņai ovulācija notiek. Taču kā, lai sieviete to nokontrolē? Protams, pastāv iespēja regulāri mērīt bazālo temperatūru. Tomēr veikt regulārus ovulācijas testus ir diezgan apgrūtinoši, kad mājās ir mazs bērniņš, jo tad dzīves ritms ir visai saspringts. Tāpēc šajā laikā noteikti būtu jāizvēlas kāda drošāka kontracepcijas metode, jo paļauties uz krūts barošanu vien nevar. Protams, ir sievietes, kuras vēlas izsargāties iespējami dabiskā veidā un negrib lietot kādu no ne – dabiskajām kontracepcijas metodēm. Taču viņas dzīvo ar risku, ka var iestāties jauna grūtniecība. Zīdīšanu kā kontracepciju var izmantot tās sievietes, kurām nav iebildumu laist pasaulē vienu mazuli pēc otra, ja gadījumā tā sanāk. Savukārt, ja sieviete skaidri apzinās, ka nevēlas dzemdēt vienu bērnu pēc otra, to nedrīkstētu izmantot kā kontracepcijas metodi. Tāpat sievietei jāzina, ka iestājoties jaunai grūtniecībai, uzreiz jāsamazina krūts barošana jau esošajam mazulim. Līdz ar to arī viņš ir apdalīts. Jārēķinās, ka organisms nav vēl atkopies pēc iepriekšējās grūtniecības, dzemdībām, negulētām naktīm. Sievietes dzīves režīms pilnībā ir pakļauts bērnam, nevis pašai. Tādējādi apdalīti tobrīd ir abi. Tāpēc prātīgi būtu izvēlēties drošu kontracepcijas metodi un nākamo bērnu plānot pēc kāda laika, kad mazulis ir paaudzies.

Spermicīdi – tieši pirms dzimumakta

Populārākā kontracepcijas metode, kuru iesaka jaunajām māmiņām drīz pēc dzemdībām, ir izsargāšanās ar spermicīdiem. Latvijas aptiekās šis preparāts nopērkams zem viena nosaukuma – „Farmatex”. Tas var būt dažāds – krēma, svecīšu, vaginālo kapsulu vai tablešu veidā. Atkarībā no tā ietekmējas preparāta cena – Ls 3.90 – 5.90. Spermicīdus ievada makstī pirms dzimumakta un to drošība ir aptuveni 81 – 82 % efektīva. Bērna barošanas jeb laktācijas laikā tas ir pietiekami augsts rādītājs. Preparāts ir vienreizējs kontracepcijas līdzeklis, tas nav jālieto ikdienas, bet gan tikai dzimumakta laikā. To uzskata par prioritāti, ka jaunajai māmiņai nav jāizmanto šī metode, ja nedzīvo dzimumdzīvi. Jo, saprotams, ka mazuļa kopšanas laikā sieviete jūtas nogurusi un prāts uz biežu mīlēšanos tad nepavisam nenesas. Tāpēc tad uzsākt lietot kādu no pastāvīgajām kontracepcijas metodēm būtu nelietderīgi. Jo nereti gadās, ka lieto regulāru kontracepciju, bet dzimumdzīve bijusi reizi mēnesī vai vēl retāk.

Spermicīdi neatstāj negatīvu iespaidu ne uz mammas organismu, ne uz pienu. To blakusparādība var būt alerģiska reakcija gan sievietei, gan vīrietim. Biežāk un vairāk tā pat mēdz izpausties vīriešiem, kad var sākties nieze, dedzināšana un citas nepatīkamas izjūtas. Taču tas negadās bieži.

Vecais labais prezervatīvs

Arī prezervatīvs zīdīšanas periodā ir piemērota kontracepcija, jo arī tas jālieto tikai dzimumakta laikā. Un, protams, tas ir bez jebkādām negatīvām blakusparādībām. Turklāt vai nu absolūti drošs, ja tas ir vesels, vai absolūti nedrošs, ja pēkšņi mīlēšanās laikā saplīst. Tomēr par labu prezervatīviem jāatzīmē, ka pēdējā laikā tos ražo aizvien izturīgākus un kvalitatīvākus. Viena iepakojuma cena (parasti 3 gab.) var būt robežās no Ls 1 līdz 1.50.

Meklējam ovulāciju!

Māmiņas, kuras priekšroku dod iespējami dabiskai izsargāšanās metodei, no nevēlamas grūtniecības var izsargāties, nosakot ovulācijas dienas. Aptiekās nopērkami ovulācijas noteikšanas testi. Ja tos veic ilgstoši, sieviete sāk izprast savu organismu pēc dažādām pazīmēm. Tomēr jaunajai māmiņai mazuļa dēļ ir saspringts dzīves ritms, tāpēc nav viegli regulāri veikt testus un vērot ovulāciju. Tas ir derīgi, bet sarežģīti, jo prasa daudz laika. Turklāt jāzina, ka ir tā saucamās ekstra ovulācijas, kas ir papildus ovulācijas un tās bieži notiek absolūti netipiskos laikos – īsi pirms vai tūliņ pēc menstruācijām – laikā, kad sieviete apzinās, ka tas ir periods, kad viņa var droši mīlēties bez izsargāšanās. Bet viņa paliek stāvoklī! Kā tas ir iespējams? Dažreiz, kad notiek ovulācija, organismam ir vēl tāda enerģija, ka sāk veidoties vēl viena olšūna. Tā nobriest absolūti netipiskā laikā. Dr. Zumente uzsver, ka viņas praksē bijušas daudzas šādas pacientes, tāpēc paļauties tikai uz ovulāciju dienu noteikšanu daktere neiesaka.

Hormonālā kontracepcija

Krūts barošanas laikā pieļaujama tikai viena veida hormonālā kontracepcija – gestogēnu saturoši preparāti jeb Minipiles (no Ls 4 līdz 10 – dažādi ražotāji, dažādi preparāta sastāvi). Kombinētos hormonu preparātus, kas satur gan estrogēnu, gan gestogēnu, šajā laikā lietot ir aizliegts. Minipiles nesatur estrogēnus, tāpēc nekaitē mātes pienam. Gestogēns sabiezina dzemdes kakla gļotas un tādējādi aizkavē spermatozoīdus, neļaujot tiem sasniegt olšūnas. Tāpat tas padara dzemdes iekšējo sieniņu plānāku, līdz ar to tajā nav iespējams ieligzdoties apaugļotai olšūnai. Dažos gadījumos šis preparāts neļauj notikt ovulācijai. Minipiles 99% gadījumu uzskata par efektīvu kontracepciju.

Galvenais to trūkums – tabletes jālieto katru dienu vienā noteiktā laikā, ar precizitāti līdz trim stundām. Tās var radīt neregulāras menstruācijas, kā arī asiņošanu menstruāciju starplaikos, izraisot bažas par grūtniecības iestāšanos.

Spirāli – vara vai hormonālo?

Lai izvairītos no apaugļošanās, zīdīšanas laikā sieviete var izvēlēties arī spirāles (jeb intrauterīnās sistēmas) ievietošanu dzemdes dobumā. Ir metāliskas un hormonālas spirāles un tās ievada tikai ārsts.

Latvijā pieejama tikai viena veida hormonālā spirāle – „Mirēna”. To veido cilindrs, kuru gatavo īpašā procesā un ir roku darbs, tāpēc tā ir diezgan dārga (aptuveni Ls 85). Cilindrā ievietots hormons levonorgestrels, kas piecus gadus katru dienu ar pulksteņa mehānisma precizitāti izdala aptuveni 20 mikrogramu šā hormona. „Mirēna” nodrošina to, ka sabiezinās dzemdes kakla gļotu korķis, tāpēc spermatozoīdi nevar iekļūt dzemdē. Tāpat tā kavē spermiju kustību dzemdē un olvados, un tiek radīta plāna un neaktīva gļotāda, kas neļauj olšūnai ieligzdoties. Tādējādi sievietei nav jeb tikpat kā nav menstruālās asiņošanas. Hormonālās spirāles efektivitāte ir ļoti augsta, pielīdzināma teju sterilizācijai, tikai atgriezeniskai. Parasti menstruālais cikls un auglība atgriežas uzreiz pēc spirāles izņemšanas. Turklāt tai nav kontrindikāciju no hormonu puses, tas ir, sievietes pienam tas nekaitē. Taču pirms jaunā māmiņa izvēlas šo kontracepcijas veidu, jābūt skaidrībā, cik ilgu laika posmu viņa plāno starp bērniem. Nav jēgas likt spirāli, ja, piemēram, sieviete vēlas barot mazo līdz gada vecumam, un pēc tam plāno nākamo bērniņu. Savukārt, ja viņa skaidri zina, ka vēlas vismaz četru – piecu gadu intervālu starp bērniem, tad tas ir rentabli. Likt spirāli uz gadu – tas noteikti nav prātīgi. „Mirēnas” maksimālais darbības ilgums ir pieci gadi. Hormonālā spirāle ieteicama sievietēm, kurām ir ilgas menstruācijas, jo tā vienlaicīgi viņu var pasargāt no lieliem asins zaudējumiem. Tāpat, ja sievietes mātei vai vecaimammai, vai kādai citai tuvai sieviešu kārtas radiniecei ir bijušas miomas vai  kādas citas no hormoniem atkarīgas ginekoloģiskas slimības , tad hormonālā spirāle ir kā iespējams garants, ka viņa sevi pasargā no nelabvēlīgas iedzimtības.

Vara spirāles priekšrocība – arī droša kontracepcijas metode un salīdzinoši ar hormonālo spirāli tā ir krietni lētāka (Ls 32). Varētu patikt tām sievietēm, kurām ir aizspriedumi pret hormonu lietošanu un kuras uzskata, ka menstruālais cikls ir veselīgas sievietes apliecinājums. Taču metāla spirāle var radīt blakusparādības. Sievietei menstruāciju laikā var būt spēcīgāka un garāka asiņošana. Šo spirāli ieteicams likt tad, ja māmiņa vēlas nākamo bērnu diezgan ātri – pēc diviem – trim gadiem. Jo tas noteikti būs rentablāk.

Kontraceptīvā injekcija

Jaunās māmiņas drīkst lietot arī injekcijas, jo tās arī satur tikai progesteronu. Injekcijas priekšrocība – pasargā sievieti no apaugļošanās iespējas 8 – 12 nedēļas. Taču Dr. Zumente uzsvēra, ka šis kontracepcijas variants nav sevišķi izplatīts sieviešu vidū, jo ir visai nekoordinējams process. Piemēram, ja ārsts pacientei ievada „Mirēnu” un pēc kāda laika ir redzams, ka sievietei no tās radušās nevēlamas blakusparādības, tās var ātri likvidēt, spirāli izņemot ārā. Taču, ja veikta injekcija uz 3 mēnešiem un sieviete slikti jūtās (var būt neregulāras asiņošanas, galvassāpes, jutīgas krūtis, svara pieaugums, pinnes, sāpes vēderā), viņai šos trīs mēnešus nāksies pieciest slikto pašsajūtu, jo to nevar apturēt vai izbeigt. Tad var mēģināt dot kādus citus hormonus, lai viņa justos labāk, taču tos savukārt nedrīkst lietot mazuļa barošanas laikā. Veicot sievietei kontraceptīvo injekciju, ārsts vienmēr riskē, jo nekad nevar paredzēt, kā atsevišķa sieviete uz šo injekciju reaģēs un kāda būs viņas pašsajūta. Injekciju drīkst veikt tikai ģimenes ārsts vai ginekologs.

Avārijas kontracepcija

Ja sievietei atsācies menstruālais cikls un dzimumakta laikā notikusi avārija, piemēram, plīsis prezervatīvs vai arī sieviete aizmirsusi iedzert hormonālo tableti, drīkst izmantot avārijas kontracepciju („Postinors”, „Eskapelle” – Ls 13).

Hormons, kuru sieviete uzņem ar avārijas kontracepciju, piena veidošanos nenomāc, taču tajā nokļūst gan. Tāpēc vismaz 48 stundas pēc tā lietošanas bērnu pie krūts nedrīkstētu likt. Šī kontracepcija ir spēcīga, jo jāpanāk ekstra asiņošana un hormonu izmaiņa organismā tā, lai neiestātos grūtniecība. Šāda pat hormona trieciena deva nonāk arī pienā. Pats hormons nav kaitīgs un pienu nesamazina, bet tas nav veselīgi bērnam. Līdzīgi būtu, ja mamma saindētos ar pārtiku – arī tad būtu jāpārtrauc uz laiku barošana ar krūts pienu, lai nenodarītu pāri mazajam. Avārijas kontracepcija var izsaukt menstruācijas, taču ne vienmēr. Tās ir bezrecepšu medikaments.

Zīdot bērnu, nedrīkst lietot ne kontraceptīvos plāksterus, ne vaginālos riņķus, jo abi satur kombinētos hormonus.

Linda Sārts žurnālam “Mans Mazais”