Klīnika Piramīda - Vai cilvēku auglība samazinās? | Ginekologi Rīgā | Grūtniecība | Analīzes | Veselības pārbaude

Vai cilvēku auglība samazinās?

Dr. med. Juris Ērenpreiss, andrologs

Cilvēku dzimstība pazeminās visā pasaulē, un šobrīd tā ir zem populācijas atjaunošanās līmeņa visās Eiropas Savienības valstīs (lai populācija atjaunotos un būtu stabila, vidēji tiek rēķināts, ka nepieciešami 2.1 bērni uz katru sievieti). Šīm demogrāfiskajām tendencēm var būt potenciāli izteikta negatīva ietekme uz Eiropas valstu ekonomiku, jo palielinās tā populācijas daļa, kas saņem sociālo nodrošinājumu (populācijai novecojot), un samazinās tā populācijas daļa, kas to nodrošina.

Līdz 90-gadiem globālā pārapdzīvotība bija viena no galvenajām starptautiskām veselības problēmām, ar dzimstības līmeni 8-10 dažās jaunattīstības valstīs. Taāu pēdējo divu dekāžu laikā ir noticis nozīmīgs dzimstības kritums gan attīstītajās, gan jaunattīstības valstīs. Ir vispārpieņemts uzskats, ka zemās dzimstības iemesli ir sociālas un ekonomiskas izmaiņas, tādas kā labāka kontracepcija, sieviešu lielāka koncentrēšanās uz karjeru attīstību, sieviešu izglītība u.c. Iespēja, ka arī bioloģiskiem faktoriem ir loma zemajā dzimstībā, parasti netiek apsvērta. Taāu neauglības izplatība šobrīd ir ļoti augsta (1). To var skaidrot ar sociālo un bioloģisko faktoru saistību: arvien palielinās vecums, kad sievietes sāk plānot grūtniecību (vispirms pievēršoties karjerai u.c. iemeslu dēļ), un ir labi zināms, ka sieviešu reproduktīvā spēja ar pieaugošu vecumu diezgan strauji samazinās, būtiski pazeminoties pēc 35 gadu vecuma. Bez tam dzimstības kritumu dažās jaunattīstības valstīs (2) ir grūti izskaidrot tikai ar pieaugošu kontracepcijas pielietojumu. Piemēram, tiek uzskatīts, ka samazināts grūtniecību un abortu skaits starp ASV pusaudžiem ir izskaidrojams ar labāku kontracepcijas pielietojumu un seksuālās uzvedības izmaiņām (3), taāu šo pašu fenomenu Eiropas valstīs diez vai var izskaidrot līdzīgi, jo nozīmīgas izmaiņas kontracepcijas pielietošanās vai seksuālajā uzvedībā nav notikušas (4). Dažās Austrumeiropas valstīs un Krievijā zemo dzimstību var izskaidrot ar augsto abortu skaitu, taāu Rietumeiropas valstīs paralēli zemajai dzimstībai (1.1-1.5 dažās valstīs) novēro arī abortu skaita samazināšanos. Līdz ar to nevar izslēgt, ka auglības samazināšanās ir viens no iemesliem zemajai dzimstībai.

Viena no samazinātas auglības pazīmēm ir augstais pieprasījums pēc mākslīgās apaugļošanas procedūrām. Piemēram, Dānijā 2002-2004. gados vairāk kā 6% bērnu dzima ar apaugļošanas palīgmetožu (intra-uterīnā inseminācija, mākslīgā apaugļošana) palīdzību. Latvijā šis skaitlis ir 0.2%, ko var izskaidrot ne tikai ar Latvijas vīriešu labāku spermas kvalitāti kā dāņiem (5), bet arī ar to, ka Skandināvijas valstīs, atšķirībā no Latvijas, 3-6 procedūras ir valsts apmaksātas.

Vīriešu reproduktīvās veselības pazemināšanas ir plaši diskutēts jautājums kopš 1990-tiem gadiem (6). Tiek norādīts ne tikai uz spermas kvalitātes pazemināšanos un ģeogrāfiskām atšķirībām (piem., Baltijas valstīs un Somijā vīriešiem ir labāka spermas kvalitāte nekā vīriešiem Norvēģijā un Dānijā), bet arī uz pieaugošu saslimstību ar sēklinieku audzējiem, kriptorhismu (sēklinieku nenoslīdēšana sēklinieku maisiņā) un hipospādijām (uretras atveres patoloģisks izvietojums), pie tam šīs patoloģijas ir izplatītākas valstīs, kur spermas kvalitāte vīriešiem ir zemāka, un, otrādi – mazāk izplatītas valstīs ar labāku spermas kvalitāti vīriešiem. Ir savākts daudz pierādījumu, kas apliecina, ka pazemināta spermas kvalitāte, sēklinieku audzēji, kriptorhisms un hipospādija ir riska faktori viens attiecībā pret otru (7). Ir izteikta hipotēze, ka minētie simptomi (saslimšanas) ir būtībā vienas un tās pašas patoloģijas izpausmes, kas ir nosaukta par testikulārās disģenēzes sindromu (TDS) (8). Vīriešu neauglība ir ļoti heterogēna patoloģija, kuru var izraisīt daudzi faktori, tai skaitā uroģenitālas infekcijas, ģenētiskas patoloģijas, hormonālas patoloģijas, ķimioterapija, varikocēle un daudzi citi. Taāu nereti vīriešu neauglības cēloņi netiek atklāti, un, iespējams, pasliktināta spermas kvalitāte šajos gadījumos ir TDS attīstība fetālā periodā. Fetālā perioda nozīmība uz turpmāko reproduktīvo veselību vīriešiem ir apstiprināta vairākos pētījumos. Pierādīts, ka mātes smēķēšana grūtniecības laikā noved pie pazeminātas spermas kvalitātes viņu dēliem (9, 10). Tāpat pētījumi norāda, ka mātes veselības problēmas grūtniecības laikā un saskare ar ķīmiskiem savienojumiem, kas atrodas mūsu apkārtējā vidē, noved pie paaugstināta sēklinieku audzēju riska viņu dēliem (11, 12). Sēklinieku audzējs ir diezgan īpatnēja saslimšana: grūti ir izskaidrot jau to, kāpēc tas ir novērojams tikai jauniem vīriešiem (biežākais ļaundabīgais audzējs jauniem vīriešiem; izskaidrojums acīmredzot saistīts ar lielāku dzimumhormonu aktivitāti jauniem vīriešiem), bet krass saslimstības kritums vīriešiem, kas dzimuši II. Pasaules kara laikā ir pavisam grūti izprotams (13). Taāu viens ir skaidrs: sēklinieku audzēju krass pieaugums un spermas kvalitatātes pasliktināšanās dažu pēdējo paaudžu laikā praktiski visā pasaulē liecina, ka par to ir atbildīgi apkārtējās vides un modernā dzīvesveida kaitīgie faktori, nevis ģenētiskie faktori. Ftalāti un biopersistējošie organohlorīnu pesticīdi kā DDT un to metabolīti ir bīstamākie, jo tie akumulējas caur barošanās ķēdi un sasniedz augstas koncentrācijas cilvēka taukaudos un sievietes pienā, līdz ar to tie negatīvi ietekmē nākamo vīrieti pre- un perinatāli (grūtniecības un zīdīšanas laikā). Pie dzīvesveida faktoriem jāmin aptaukošanās, sēdošs dzīvesveids, smēķēšana, alkohols, narkotikas. Paaugstinoties taukaudu daudzumam, samazinās dzimumhormonu saistošā globulīna (SHBG) līmenis, līdz ar to samazinās brīvā testosterona koncentrācija. Tiek minēta arī iespējamā plastisko autiņbiksīšu negatīvā ietekme uz gonādu attīstību, paaugstinot skrotālo temperatūru (14).

Lai kādi būtu spermas kvalitātes pazemināšanās iemesli, dažās valstīs aina ir kļuvusi jau ārkārtīgi satraucoša. Vispasaules Veselības Organizācijas rekomendācijas nosaka spermatozoīdu minimālo koncentrāciju 20 miljoni/ml grūtniecības panākšanai, taāu ir labi zināms, ka iespēja iestāties grūtniecībai sāk samazināties, spermatozoīdu koncentrācijai krītot zem 40-55 miljoniem/ml (15, 16). Savukārt, piemēram, Dānijā 40% jaunu vīriešu spermatozoīdu koncentrācija ir zem 40 miljoniem/ml. Līdzšinējie pētījumi liek domāt, ka Baltijas valstīs situācija ir labāka, taāu pēdējo pētījumu dati (tie veikti 2003-2004.g.) vēl nav apkopoti.

Apkopojot ausgtāk sacīto: kombinējoties pieaugošajam vecumam, kad sievietes sāk plānot grūtniecību, ar spermas kvalitātes pasliktināšanos vīriešiem pēdējo paaudžu laikā, kā arī citiem sociāliem un ekonomiskiem faktoriem, dzimstība un auglība neaupšaubāmi pazeminās.

Literatūra

  1. Andersen AN, Erb K. Registered data on assisted reproductive technology (ART) in Europe. Including a detailed description of ART in Denmark. Int J Androl 2006; 29, 12-16.
  2. Rosenfield A, Schwartz K. Population and development–shifting paradigms, setting goals. N Engl J Med. 2005 Feb 17;352(7):647-9.
  3. Donovan P. Falling teen pregnancy, birthrates: what’s behind the declines?
  4. Guttmacher Rep Public Policy. 1998 Oct;1(5):6-9.
  5. Jensen TK, Carlsen E, Jorgensen N, Berthelsen JG, Keiding N, Christensen K, Petersen JH, Knudsen LB, Skakkebaek NE. Poor semen quality may contribute to recent decline in fertility rates. Hum Reprod. 2002 Jun;17(6):1437-40.
  6. Tsarev I, Gagonin V, Giwercman A, Erenpreiss J. Sperm concentration in Latvian military conscripts as compared with other countries in the Nordic-Baltic area.
  7. Int J Androl. 2005 Aug;28(4):208-14.
  8. Carlsen E, Giwercman A, Keiding N, Skakkebaek NE. Evidence for decreasing quality of semen during past 50 years. BMJ. 1992 Sep 12;305(6854):609-13.
  9. Sharpe RM, Skakkebaek NE. Male reproductive disorders and the role of endocrine disruption: advances in understanding and identification of areas for future research. Pure and Applied Chemistry 2003; 75: 2023-2038.
  10. Skakkebaek NE, Rajpert-De Meyts E, Main KM. Testicular dysgenesis syndrome: an increasingly common developmental disorder with environmental aspects.
  11. Hum Reprod. 2001 May;16(5):972-8.
  12. Storgaard L, Bonde JP, Ernst E, Spano M, Andersen CY, Frydenberg M, Olsen J. Does smoking during pregnancy affect sons’ sperm counts? Epidemiology. 2003 May;14(3):278-86.
  13. Jensen TK, Jorgensen N, Punab M, Haugen TB, Suominen J, Zilaitiene B, Horte A, Andersen AG, Carlsen E, Magnus O, Matulevicius V, Nermoen I, Vierula M, Keiding N, Toppari J, Skakkebaek NE. Association of in utero exposure to maternal smoking with reduced semen quality and testis size in adulthood: a cross-sectional study of 1,770 young men from the general population in five European countries. Am J Epidemiol. 2004 Jan 1;159(1):49-58.
  14. Hemminki K, Li X. Cancer risks in second-generation immigrants to Sweden.
  15. Int J Cancer. 2002 May 10;99(2):229-37.
  16. Hardell L, van Bavel B, Lindstrom G, Carlberg M, Dreifaldt AC, Wijkstrom H, Starkhammar H, Eriksson M, Hallquist A, Kolmert T. Increased concentrations of polychlorinated biphenyls, hexachlorobenzene, and chlordanes in mothers of men with testicular cancer. Environ Health Perspect. 2003 Jun;111(7):930-4.
  17. Moller H. Decreased testicular cancer risk in men born in wartime.
  18. J Natl Cancer Inst. 1989 Nov 1;81(21):1668-9.
  19. Partsch CJ, Aukamp M, Sippell WG. Scrotal temperature is increased in disposable plastic lined nappies. Arch Dis Child. 2000 Oct;83(4):364-8.
  20. Bonde JP, Ernst E, Jensen TK, Hjollund NH, Kolstad H, Henriksen TB, Scheike T, Giwercman A, Olsen J, Skakkebaek NE. Relation between semen quality and fertility: a population-based study of 430 first-pregnancy planners.
  21. Slama R, Eustache F, Ducot B, Jensen TK, Jorgensen N, Horte A, Irvine S, Suominen J, Andersen AG, Auger J, Vierula M, Toppari J, Andersen AN, Keiding N, Skakkebaek NE, Spira A, Jouannet P. Time to pregnancy and semen parameters: a cross-sectional study among fertile couples from four European cities. Hum Reprod. 2002 Feb;17(2):503-15.