Klīnika Piramīda - Vīrieša neauglība | Ginekologi Rīgā | Grūtniecība | Analīzes | Veselības pārbaude

Vīrieša neauglība

Juris Ērenpreiss, Dr. med.
Andrologs, klīnika “Piramīda”

Līdz pat šim laikam ir izplatīts uzskats: ja sieviete nevar ieņemt bērnu (vai, zinātniski sakot, grūtniecība neiestājas gada laikā regulāri dzīvojot dzimumdzīvi, nelietojot kontraceptīvos līdzekļus), viņa pati pie tā ir vainīga. Vīrietim aizdomas par viņa vainu skan kā personīgs vīrietības apvainojums – es varētu būt tas vainīgais?!

Sievietes apzinīgi dodas pie ārsta, viņām tiek atrasta kāda vaina, tā tiek ārstēta – reizēm ilgus gadus. Tomēr pienāk brīdis, kad sieviešu ārsts saka: “Zini, ar tevi tagad viss ir kārtībā, bet grūtniecības kā nav, tā nav. Varbūt tomēr palūkosim, kā ir ar tava vīra veselību?” Atnāk vīrs, un viņam, izrādās, nav nemaz oliņu (jeb sēklinieku)! Tas nozīmē – viņš ir pilnīgi neauglīgs! Šī nav anekdote, tas ir gadījums, iz dzīves.

Pēc rietumvalstu datiem, ar neauglību jeb grūtībām tikt pie bērniņa saskaras gandrīz katrs piektais pāris (10-20% pāru). Par Latviju precīzu datu nav, esošie norāda uz neauglības problēmām 5% pāru. Vīrieši pie tā ir vainīgi vai vismaz līdzvainīgi pusē gadījumu.

No kā rodas vīriešu neauglība? Vai tā ir iedzimta kaite (sak’: vainīgi vecāki, kas smēķēja, kamēr es sēdēju māmiņai vēderā), vai vainīgs esmu es pats (nevajadzēja smēķēt)?

Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, palūkosim, kādi procesi, vīrieti padara par tēvu. Lai tiktu ieņemts bērniņš, spermijiem, kas miljoniem izšļācas no vīrieša dzimumlocekļa sēklas noplūdes laikā, jānokļūst sievietes makstī laikā, kad sievietei ir nobriedusi un apaugļošanai gatava olšūna.

Ja grūtniecība neiestājas, iespējami sekojoši varianti:

  1. Spermiji nenonāk makstī (tāpēc, cienījamie vīrieši, pārbaudiet:
    • vai neesat aizmirsuši novilkt prezervatīvu;
    • vai visi miljoni – es domāju spermijus – nenokļūst uz palaga kādu jums labāk zināmu iemeslu dēļ;
    • citi – padomājiet paši);
  2. Sperma nokļūst makstī, taču tajā nav spermiju! Jā, īstenībā tas ir iespējams: spermiji, kas spermā vienā ejakulātā ir miljoniem, tomēr ir tikai līdz 5% sēklas šķidruma apjoma, galveno masu veido bālgans “ūdentiņš” no dažiem dzimumorgānu dziedzeriem – priekšdziedzera jeb prostatas un sēklas pūslīšiem;
  3. sperma nokļūst makstī, taču tajā spermiju daudzums ir nepietiekams, lai tie veiksmīgi “aizairētos” līdz sievietes olvadiem, satiktos ar olšūnu un to apaugļotu. Kā tad tā, jūs jautāsit? Apaugļošanu taču veic tikai viens vienīgs spermatozoīds (vai, reizēm, divi laimīgie, kas tiek iekšā olšūnā, un rodas dvīnīši)!? Izrādās, ka šim vienīgajam “flagmanim”, kas apaugļo olšūnu, ir nepieciešams vismaz 40 miljonu (!) palīgu, kas viņam palīdzēs “aizairēties” cauri makstij līdz dzemdes kaklam (šajā ceļa posmā no 40 miljoniem būs palikuši tikai kādi 12), tālāk tikt cauri dzemdes kaklam līdz dzemdes dobumam, tad no dzemdes dobuma iekļūt olvados (jāatzīmē, ka to sievietei ir divi, bet olšūna parasti ir tikai vienā no viņiem, līdz ar to “flagmanim” pastāv 50% iespējamība, ka viņš dosies nepareizā virzienā! Labi, ja ir kāds rezerves “flagmanis”, kas ar savu komandas daļu būs iemaldījies īstajā olvadā. Skaidrs: ja vīrietim spermā ir tikai šis minimālais 40 miljonu spermiju, rezerves “flagmanis” var arī nebūt. Ja vīrietim ir 100-500 miljoni spermiju, kā tam normā vajadzētu būt, tad atradīsies ne viens vien rezerves “flagmanis”);
  4. sperma nokļūst makstī, taču sievietei tajā brīdī olvadā nav nobriedušas olšūnas! Viņas tur var nebūt, ja sievietei ir kāda ginekoloģiska vaina (nereti pāriem ar neauglību kādu kaiti konstatē abiem – gan vīrietim, gan sievietei). Bet viņas tur var nebūt arī tad, ja sieviete ir pilnīgi vesela, jo viena mēneša laikā olšūna nobriest un iznāk olvados tikai apmēram 2 nedēļas pirms gaidāmajām mēnešreizēm, un cerīgi gaida tur kādu spermatozoīdu bariņu tikai 24 stundas! Līdz ar to daudziem pāriem var palīdzēt ļoti vienkārši: izstāstīt metodes, kā labāk “nomērķēt” grūti tveramo olšūnas nobriešanas brīdi, un pirms tam ieteikt partneriem atturēties no seksa vismaz nedēļu.

Kāpēc vajadzīgs šāds celibāta periods? Iemesls ir ļoti vienkāršs: spermiji veidojas oliņās (tās ir tās lietiņas, kas karājās starp kājām un ļoti traucē, jājot ar zirgu vai spēlējot hokeju), un šis process, kamēr oliņās izveidojas viens spermatozoīds, ilgst 3 mēnešus. Tas nenozīmē, ka pēc ejakulācijas spermā 3 mēnešus nebūs neviena spermija, taču, šļācot spermu pa labi un kreisi katru dienu (vai katru otro), pēc dažiem mēnešiem spermiju kļūst arvien mazāk un mazāk. Tāpēc ieteikums ir ļoti vienkāršs: ja gribat tikt pie bērniņa, noskaidrojiet pie ārsta olšūnas nobriešanas dienas, pirms tam atļaujiet spermijiem nedaudz pavairoties (atkarā no apstākļiem, no 2 līdz 40 dienām), un šaujiet tieši mērķī ar pilnu aptveri!

Vairuma valstu dati norāda, ka ap 7% visu vīriešu cieš no neauglības! Skaitlis iespaidīgs – tas pārsniedz pašas izplatītākās slimības, cukura diabētu un citas, taču labā ziņa ir tā, ka vairumā gadījumu neauglība ir ārstējama.

Paraudzīsimies, kādi ir visbiežākie cēloņi, kas vīrietim rada neauglību (un sievai depresiju):

1) dzimumceļu infekcijas

Latvijā dzimumceļu un seksuāli transmisīvās infekcijas (infekcijas, kas pāriet no partnera uz partneri seksuālā ceļā) ir vienā no pirmajām vietām starp vīriešu neauglības izraisīšanas cēloņiem. Par šīm infekcijām nedaudz sīkāk lasiet nodaļā “Kas vīrietim jāzina par seksuāli transmisīvām infekcijām”. Šeit tikai pieminēšu, kāpēc šīs infekcijas pazemina arī vīriešu auglības spēju.

Pirmkārt, akūtas inficēšanās gadījumā spermā parādās liels daudzums balto asinsķermenīšu jeb leikocītu, kas cīnās ar šiem baciļiem. Darot savu grūto un nepateicīgo darbu – aprijot baciļus, tādējādi tos iznīcinot, leikocīti paši iet bojā. Viņu bojāejas rezultātā spermā izdalās liels daudzums daudziem droši vien zināmo (vai dzirdēto pieminam pie daudzu slimību izcelšanās cēloņiem, un vispār kā galveno organisma novecošanas iemeslu) brīvo skābekļa radikāļu. Šie skābekļa radikāļi savukārt metas virsū spermijiem, un tos sagrauj.

Otrkārt, baciļi var aizkuģot līdz prostatai un ieperināties tur, izsaucot prostatas iekaisumu jeb prostatītu. Kā minēts, prostatas sekrēts sastāda lielu spermas daļu (apmēram vienu trešdaļu), un tas nodrošina spermiju normālu kustīgumu un dzīvotspēju. Prostatīta gadījumā cietīs spermiju kustīgums un dzīvotspēja.

Treškārt, ja vīrietis inficējas ar gonoreju, reizēm iekaisums var nokļūt līdz sēklinieku piedēkļiem (tie ir maisiņi virs oliņām, kur spermiji uzkrājas un, nepacietīgi mīņājoties, gaida komandu “uz priekšu!”). Iekaisuma dēļ šie maisiņi var aizaugt, un aina būs sekojoša: spermiji mīņājas uz starta līnijas, grūsta viens otru, te atskan pistoles šāviens, “uz priekšu!”, viņi metas un… … kā zīlīte, kas iemaldījusies istabā ziemā – tik sitas pret logu un sitas.

Līdz ar to mani ieteikumi jums, vīrieši, būtu: a) uzmanīties no seksuāli transmisīvo infekciju saķeršanas; b) ja uzmanībai tomēr gadījies atslābt pārliekas alkohola devas vai meitenes pārlieki karstu skūpstu rezultātā, doties pie ārsta uz profilaktisku pārbaudi kādas pāris reizes gadā, pat neko sliktu nejūtot (nemaz nerunājot par slikta jušanu – tad gan ir jāskrien ātrāk, nekā baciļi skrien uz prostatu).

2) oliņu vēnu paplašinājums

Kā sievietēm (un arī vīriešiem) reizēm novēro varikozi paplašinātas vēnas uz kājām, tā izrādās, ka ap 15% visu vīriešu ir varikozi paplašinātas oliņu vēnas. Kas tās ir par vēnām, ko tās tur dara un kāpēc paplašinās? Oliņās temperatūrai ir jābūt par kādiem 2 grādiem zemākai, nekā ķermeņa temperatūrai (ap 350C), citādi spermiji īsti labi neveidojas. Viņi jau arī nav nekādi muļķi un zina, ka to komandu mesties cīņa var nākties gaidīt pat kādu nedēļu (piemēram, ja vīrietis būs izlasījis šo grāmatu un zinās, ka atturība pirms apaugļošanas – laba lieta). Skaidrs, ka zemākā temperatūrā saglabāties svaigākam ir lielākas izredzes. Tāpēc oliņu vēna tinās apkārt oliņu artērijai un darbojas kā atvēsinātājs. Ja šī vēna paplašinās, tā vairs nespēj pildīt dzesēšanas funkciju, un spermiji sāk “saskābt”. Varikozi paplašinātas oliņu vēnas sastopamas līdz 40% vīriešu, kas cieš no neauglības. Ārstēšana ir samērā vienkārša un neliela ķirurģiska operācija.

Starp citu, tāpēc, cienījamie vīrieši, nav veselīgi arī nēsāt apspīlētas apakšbikses, kas oliņas piespiež pie cirkšņiem, un līdz ar to tās pastāvīgi tiek sildītas. Nēsājiet brīvas, vējā plīvojošas apakšbikses (tomēr izvairoties no caurvēja) – veselīgi un seksuāli! Naktī guliet bez apakšbiksēm, lai termoregulācija (vēlamā temperatūra – 350C) būtu pēc iespējas mazāk traucēta, un pie reizes no rīta atkritīs nevajadzīgas darbības, pamostoties seksuālā noskaņojumā un priecīgi konstatējot, ka blakus guļ meitene, kas arī priecājas par šo faktu.

3) oliņu nenoslīdēšana oliņu maisiņā

Zēniem piedzimstot, oliņām ir jāatrodas tur, kur tās atrodas visiem pieaugušiem vīriešiem – oliņu maisiņā. Taču 2% jaundzimušo viena oliņa ir “aizķērusies” vai nu cirkšņa kanālā, vai vēderdobumā. Kādu gadu var pagaidīt, jo pirmā gada laikā, it sevišķi priekšlaikus dzimušiem zēniem, tā mēdz pati apdomāties un noslīdēt savā galapunktā. Ja pēc gada tomēr nekas nenotiek, vēlams griezties pie ārsta, lai viņš palīdzētu oliņu nogādāt maisiņā. Jo ātrāk to izdarīs, jo labāka būs spermas kvalitāte un spermiju veidošanās procesa uzsākšanās. Jebkurā gadījumā tas noteikti ir jāpaveic līdz pubertātei.

4) dažādas hroniskas un akūtas slimības var nomākt spermatozoīdu veidošanās procesu

Izplatītākās ir tuberkuloze, aknu ciroze, nieru nepietiekamība, cukura diabēts. Cūciņa jeb infekciozais parotīts ir bīstams vīriešiem pēc pubertātes sasniegšanas, ja tā skar arī oliņas un tajās sākas iekaisums.

5) dažādi medikamenti un citi ārstēšanas veidi var nelabvēlīgi ietekmēt vīrieša auglību

Parasti nelabvēlīgā ietekme tiek novērota uz šo medikamentu lietošanas laiku un uz 3-6 mēnešiem pēc to lietošanas pārtraukšanas, taču dažreiz tā var būt arī neatgriezeniska. Ap 40 medikamentu grupas var nomākt spermiju veidošanās procesu – antibiotikas, asinsspiedienu pazeminošie līdzekļi, antidepresanti, nomierinošie līdzekļi jeb trankvilizatori, hormonpreparāti un daudzi citi. Tāpēc, ja jums jālieto medikamenti un jūs vēlētos tikt pie pēcnācēja, vēlams konsultēties ar speciālistu, kas ieteiks mazāk bīstamos preparātus.

6) ģenētiskas iedzimtas pārmaiņas hromosomās

Spermiju veidošanos regulē gēni. Gēnu kolonijas sauc par hromosomām. Viena kolonija atbild par acu krāsu, cita – par smaida platumu, trešā – par spermiju skaistumu un spēku. Ja kādā kolonijā ir iemaldījies tai nepiederošs elements, tas izjauc lietu kārtību, ko regulē attiecīgā kolonija. Piemēram, spermiji neveidojas. Diemžēl pagaidām tas nav ārstējams, taču ģenētiski defekti ir sastopami reti.

7) paaugstināts brīvo radikāļu daudzums spermā.

Apmēram trešdaļai vīriešu, kas cieš no neauglības, neatrod nevienu no iepriekš minētiem tās cēloņiem. Nesen konstatēts, vainīgi ir skābekļa brīvie radikāļi, kas spermā uzkrājušies ne infekciju dēļ, bet dzīvesveida dēļ: uzturs ar konservantiem un visādu ķīmiju, vides piesārņojums, palielinātais radioaktīvais fons, smēķēšana un alkohols. Skaidrs, no fona neaizbēgsi, bet no smēķēšanas, alkohola un ķimizētas pārtikas var mēģināt izvairīties. Vēl klāt kādu antioksidantu spermatozoīdiem, un situācija sāk uzlaboties!

Pastāv uzskats, ka spermas kvalitāti ietekmē vielas, kas glabāšanas procesā pāriet no iesaiņojuma produktos. Šādas ķīmiskās vielas tikušas atrastas gan uzturā, gan dzērienos. Līdz ar to palielinās arī estrogēnu saturs notekūdeņos un atklātās ūdenstilpnēs (upēs, ezeros utt.).

Vīriešu spermas kvalitāti ietekmē ne tikai uzturs un vides faktori, bet arī ikdienas stress. Stresa laikā virsnieres producē adrenalīnu, sagatavojot organismu “cīņai vai bēgšanai”. Šī organisma aizsargīpašība sākotnēji paredzēta, lai cilvēks varētu izvairīties no draudošajām briesmām. Briesmu gadījumā citas funkcijas tiek “atliktas malā”, piemēram, spermas producēšana.

Vīrieši ārstus (neatkarīgi no ārstu dzimuma) nemīl un doties pie tiem izvairās. Sak’, gan jau pāries. Kādas mocības gaida vīrieti, kas ierodas pie ārsta sakarā ar neauglību? Ārsts jūs iztaujās, mēģinot noskaidrot iespējamos neauglības cēloņus, pataustīs oliņas (mēģinot noskaidrot, vai tās ir pareizā vietā, skaitā un apjomā). Neuztraucieties, tas tiek darīts maigi, iejūtīgi, un ir pilnīgi nesāpīgi. Tad sākas pats interesantākais – nepieciešams nodot spermas analīzi. Šeit ir divas iespējas: ja vīrietis dzīvo ne pārāk tālu (vai kādai no viņa draudzenēm ir dzīvoklis blakus klīnikai), vīrietim tiek izsniegts speciāls konteineris, kurā viņam sperma jādabū iekšā. Kad tas darīts, tad ātri (pusstundas-stundas laikā) jājož uz klīniku, iežmiedzot konteineru siltā padusē (sev vai draudzenei), kur analīze tiks steidzīgi taisīta, kamēr spermiji nav zaudējuši kustīgumu. Ja tādu iespēju nav, vīrietim klīnikā tiek piedāvāta speciāla telpa, kur viņš viens vai ar partneres palīdzību nododas spermas iedabūšanai konteinerī.

Kādai jābūt spermai

  • Vienā ejakulācijas reizē makstī nonāk vismaz 2,0 ml sēklas.
  • Vienā ml atrodas 20 – 250 miljoni spermiju.
  • Līdz olšūnai nonāk 100-200 spermiju
  • Olšūnu apaugļo parasti 1 spermijs.

Uzskata, ka pārim pietiek vidēji ar diviem dzimumaktiem nedēļā, lai trīs līdz sešu mēnešu laikā iestātos grūtniecība. Dzimumakta tehnikai nozīme ir tik daudz, lai sperma nokļūtu makstī.

Analīze gatava – ko darīt tālāk. Daudzus no augstāk minētiem neauglības cēloņiem ir iespējams novērst, jāatzīmē gan, ka ārstēšana reizēm ir ilgstoša (3 mēneši – 2 gadi), jo spermiji veidojas tik drausmīgi gausi: veselus 3 mēnešus. Ja negribas tik ilgi gaidīt, vai izmeklējumi liecina, ka ārstēšana var arī nelīdzēt, medicīna piedāvā dažādus mākslīgas apaugļošanas veidus, kur var izmantot dažus miljonus līdz pat tikai vienam spermijam. Ņemot palīgā visu pašlaik pieejamo medicīnas arsenālu, nav iespējams palīdzēt tikai aptuveni katram desmitajam-divdesmitajam vīrietim (dažādās valstīs statistika ir dažāda).

Iespējamās mākslīgās apaugļošanas metodes:

1) vīra spermas ievadīšana sievietes dzemdes dobumā

Ja sievietei ir ginekoloģiski vesela un vīra spermas kvalitāte ir pazemināta, taču nav ļoti slikta (maksimums 4 reizes sliktāka par normu), tad iespējams veikt sekojošu procedūru: sperma tiek speciāli apstrādāta un tiek atlasīti labie un kustīgie spermatozoīdi (nepieciešams vismaz viens miljons). Tad tie tiek ievadīti sievietes dzemdes dobumā olšūnas nobriešanas laikā (tā jau gaida nasko spermatozoīdu miljonu olvados).

2) ārpusķermeņa mākslīgā apaugļošana

Ja spermas kvalitāte neatļauj veikt iepriekšminēto procedūru, vai sievietei ir kāda ginekoloģiska problēma (piemēram, ir slēgti olvadi), tad var veikt ārpusķermeņa mākslīgu apaugļošanu. Sievietei tiek veikta hormonāla stimulācija, lai nogatavotos pēc iespējas vairāk olšūnu. Kad tās ir gatavas, tiek veikta speciāla procedūra, un olšūnas tiek no olnīcām atsūktas. Olšūnām tiek pievienoti spermatozoīdi, un skatās, kuras apaugļosies, kuras nē. No apaugļotajām olšūnām kādas divas tiek audzētas mākslīgi 2 dienas, un tad tās tiek ievadītas dzemdes dobumā. Pārējās apaugļotās olšūnas tiek iesaldētas gadījumam, ja procedūra būs neveiksmīga un gŗūtniecība neiestāsies, lai nebūtu atkal jāveic hormonālā stimulācija un jāatkārto olšūnu iegūšanas operācija.

3) ārpusķermeņa mākslīgā apaugļošana, izmantojot vienu spermatozoīdu

Ja spermas kvalitāte ir ļoti slikta, tad iespējams pielietot metodi, kad iegūtajās olšūnās (olšūnā) tiek ievadīts viens vienīgs spermatozoīds (ja nu nekādi citus nevar atrast, tad izlīdzas ar šo vienīgo spermatozoīdu). Tas var pat būt nekustīgs, ar speciālas pipetes palīdzību tas tiek “iešpricēts” taisni olšūnā iekšā.

4) donora spermas ievadīšana

Ja spermā neatrod nevienu pašu spermatozoīdu, tad sievietei var tikt ievadīta donora sperma, kas glabājas iesaldētā veidā spermas bankā.